Neoloģija klasisko teorētisko tekstu tulkojumos latviešu valodā: Aristoteļa „Runas mākslas – rētorikas” glosārija materiāls

Abstract

Sena teorētiska teksta tulkošana paver divas iespējas: brīvi un kur nepieciešams lietot internacionālismus vai arī konsekventi izvairīties no tiem, ļaujot izpausties mērķvalodai gan ar tās esošo vārdu krājumu, gan daudzviet darinot jaunvārdus. Raksts iztirzā Aristoteļa „Rētorikas” teksta tulkojumu no sengrieķu valodas, kura tulkotāji izvēlējušies otro iespēju – tulkotajā tekstā izmantot tikai latviešu valodas vārdus. Pārsvarā aplūkoti tieši jaundarinājumi, kuri sakopoti tulkojuma tekstam pievienotajā īpaši veidotajā glosārijā, kas ir rakstā izmantoto piemēru arsenāls. Analītiski tiek apskatīti gan šāda glosārija izveides principi, gan uzrādīti galvenie vārddarināšanas paņēmieni, komentējot arī jaunvārdu saikni ar avotvalodas kontekstu, atkarību no tā, arī iekļaušanos latviešu valodas vidē. Raksts balstīts „Rētorikas” latviešu tulkojuma divu secīgo izdevumu materiālos (2020. un 2023. gadā), daudzviet tos arī salīdzinot, komentējot izmaiņas un papildinājumus glosārijā.