Neoklasiskās vārddaļas ultra-, mega-, hiper- un super- un adjektīvu darināšanas modeļi latviešu valodā

Abstract

Sufiksācija ir produktīvs adjektīvu atvasināšanas veids latviešu valodā. Pretstatā tam prefiksācija tiek izmantota retāk. Ir tikai daži produktīvi priedēkļi, ar kuriem tiek atvasināti adjektīvi latviešu valodā – ie-, pa- un pār-, un negāciju izteicošais priedēklis ne-. Latviešu valodā sastopami arī tādi adjektīvi, kurus ievada neoklasiskas cilmes vārddaļas. Pētījuma mērķis ir aplūkot produktīvus adjektīvu vārddarināšanas modeļus, kuros tiek izmantota prefiksācija ar neoklasiskas cilmes vārddaļām ultra-, mega-, hiper- un super-. Pētījumā analizēti korpusos „LR 5.–12. Saeimas sēžu stenogrammu korpuss”, „Līdzsvarotais mūsdienu latviešu valodas tekstu korpuss LVK2018” un „Latviešu valodas tīmekļa korpuss Tīmeklis2020” sastopamie adjektīvi. Pētījuma rezultāti liecina, ka neoklasiskajām vārddaļām adjektīvu atvasināšanā piemīt ierobežots nozīmju klāsts. Neoklasiskās vārddaļas norāda uz pamatadjektīva nosauktās pazīmes intensitātes pakāpi. Lai gan neoklasiski atvasinājumi ir sastopami daudz retāk nekā atvasinājumi ar pašcilmes priedēkļiem, tiem raksturīga augstāka emocionālā ekspresivitāte. Par ļoti produktīvu var uzskatīt adjektīvu atvasināšanu ar neoklasisku vārddaļu super-.