Deciphering a Metaphor: Jeremiah 31:22 and various interpretations

Abstract

eremijas grāmatā 31:22 rakstītais “sieviete iekļaus / aptvers vīrieti” ir noslēpumaina metafora, kas saista Vecās Derības pētniekus. Patriarhālā ainavā, kurā dominē vīriešu pravieši, vīriešu valoda un vīriešu kultūra, šis metaforiskais apgalvojums izaicina tradicionālās dzimumu lomas un cerības. Raksturīgi, sievietes atrodas fonā un bieži vien atveidotas padevīgas, neuzticīgas vai neaizsargātas dzemdību laikā. Šī eseja uzsāk zinātnisku izpēti ar mērķi izšķirt niansētus Jeremijas 31:22 lasījumus. Aplūkojot sievietes un vīrieša identitāti metaforas ietvaros, jēdzienu “aptveršana” un “jaunas lietas uz zemes” nozīmi, šī eseja iedziļinās panta sarežģītībā un neskaidrībās. Raksts balstās NRSV Bībeles tulkojuma tekstā un savā intonācijā nav veiksmīgi salāgojams ar tulkojumu latviešu valodā, kuru lasot paveras pavisam cits skats, kas nav aktuāls, meklējot feministiskās iezīmes teksta interpretācijas iespējās. Raksts sākas ar sievietes identitātes izpēti metaforas ietvaros. Tiek aplūkotas dažādas interpretācijas, sākot no simboliskas sievietes tēla, ko definē pašpārliecinātība, līdz sievietei kā pilsētas, īpaši Jeruzalemes, simbolam. Vēl sievietes iespējamā iden-titāte ir Rāhēle, māte, kas apskauj izkaisītos Izraēla bērnus; sieviete identificējama arī kā dzemdētāja, kas norāda gan uz sāpēm un bailēm, gan cerību un jaunas dzīvības iespējamību. Turklāt sievieti var iztēloties kā dejotāju liturģiskos rituālos, kas piedāvā simbolisku un kultūrtelpā balstītu nozīmi. Metaforā sieviete iemieso arhetipiskas lomas: jaunava, prostitūta un sieva, norādot uz Izraēla atjaunotām attiecības ar JHWH un miera izlīgumu. Arī vīrieša identitātei metaforā iespējamas dažādas interpretācijas. Vīrieti var uzskatīt par vispārēju maskulīnu figūru, kas pakļaujas sievietes vadībai; kā spēcīgu karotāju, kas iemieso tradicionālo dzimuma lomu; vai kā pazemotu karotāju, kas simbolizē trauslumu un satricinājumu un līdzinās sievietei dzemdībās. Dažās pētnieku interpretācijās vīrietis ir Izraēla mitonīms vai Efraims, kas nožēlo grēkus un meklē izlīgumu ar Dievu. Turklāt metaforas vīrietis var tikt identificēts ar JHWH, norādot uz daudzšķautņainu Dieva dabu, kas aptver gan feminīno, gan maskulīno. Viens no intriģējošiem Jeremijas metaforas aspektiem ir dzimuma maiņas klātbūtne, kas ir neparasta tēma Vecās Derības tekstos. Kristla Meiere, Ketlīna O’Konora un Stjuarts Makviljams ir atzīmējuši šo fenomenu, īpaši Jeremijas grāmatas 31. nodaļā. Teksts ritmiski mijas starp vīrišķo un sievišķo uzrunu, izjaucot atšķirības starp dzimumiem. Šī dzimumu plūstamība sniedzas ārpus teksta, aicinot pārdomāt paša Jeremijas kā autora identitāti un sava laika kulturālās normas. Raksts iedziļinās “aptveršanas / ieskaušanas” nozīmē metaforas ietvaros, pētot dažādus tās tulkojumus un interpretācijas; kā arī frāze “jauna lieta uz zemes” padara tekstu sarežģītāku, liekot domāt par teksta nākotnes, eshatoloģisko orientāciju, kas iezīmē gan Izraēla fizisku atgriešanos no trimdas, gan garīgu saiknes atjaunošanos ar JHWH. Dažas interpretācijas to saista ar Genesis radīšanas stāstu, izaicinot tradicionālās dzimumu lomas. Vairāki pētnieki šo metaforu interpretē kā aicinājumu uz jaunas derības slēgšanu starp JHWH un Viņa tautu. Derības valoda uzsver vēlmi pēc partnerības un savstarpējas saistības. Turklāt metafora norāda uz utopisku vīziju, kur patriarhālā kultūrā veidojušās dzimumu normas dramatiski mainās. Jeremijas grāmatas 31:22 joprojām ir mīklains teksts, un Vecās Derības pētniecībā, sevišķi attīstoties kontekstuālai pētniecībai, tiek piedāvātas daudzveidīgas metaforas interpretācijas iespējas, bagātinot izpratni par tās sarežģītību. Jeremijas grāmatas 30.–31. nodaļas kontekstā tas nozīmē cerību Izraēlam, apvienojot trimdiniekus, tos, kas palika Jūdejā, un tos, kuri aizbēga uz Ēģipti. Šī metafora izaicina dziļi iesakņojušās dzimumu normas un aicina mūs pārvarēt laiku, risinot pastāvīgo dzimumu dihotomiju. Lai gan katrā interpretācijā ir potenciāls nepilnības vai pat kļūdas elements, tās kolektīvi iezīmē kādus no metaforā iekodētiem skaidrojumiem. Jeremijas 31:22 kalpo kā atgādinājums par Svēto Rakstu nemainīgo spēju rosināt jaunus ieskatus, atklāsmes un veicināt dialogu, tai skaitā arī par dzimumu lomu un nākotnes normativitāti.