Abstract
Collective negotiations are regarded as actions or process, leading to signing the collective agreement between organizations of employees and employers, and also governmental institutions. Collective negotiations are significant because they contribute to the strengthening not only of a contractual method, but also to the flexibility of legal regulation of labour relationships, the coordination of employees’ and employers’ interests, the strengthening of social justice in the labour sphere. In this study, for the first time in the labour law science of Latvia, constitutive features of legal regulation of collective negotiations are selected, the subject, principles, parties, procedure and levels of conducting negotiations are characterised, international protection of collective negotiations is studied, the questions of the right to conduct collective negotiations and its dependence on the representation level of employees, correlation and mutual dependence of collective negotiations, on the one hand, and strikes, consultation, and information on the other hand.
Highlights
Sociālās partnerības attiecību kopumā, kolektīvo sarunu tiesiskā regulējuma mehānisma, kā to neatņemamas sastāvdaļas, problemātika ir viens no aktuālākajiem darba tiesību zinātnes, spēkā esošās nacionālās esošo nacionālo normatīvo tiesību aktu un tiesību piemērošanas prakses attīstības virzieniem
Tādā veidā tiesības uz kolektīvām sarunām ir pamata tiesības, kam Starptautiskās darba organizācijas (SDO) biedri piekrituši, stājoties šajā starptautiskajā organizācijā, un, protams, apņēmušies nodrošināt to realizāciju sava valstī
Collective negotiations include the negotiations procedure itself between social partners and signing the collective-contractual agreement
Summary
Starptautiskās darba organizācijas Ģenerālā konferencē 1944. gada 10. maijā pieņemtā ‘‘Deklarācija par Starptautiskās darba organizācijas mērķiem un uzdevumiem”, kas iekļauta SDO Statūtos kā pielikums, par vienu no savas darbības mērķiem, kas vērsta uz atbilstošu programmu pieņemšanu pasaules valstīs, ir pasludinājusi ‘‘patiesu tiesību uz kolektīvo sarunu atzīšanu” (3.e) pants) (8.). SDO Konvencijās un Rekomendācijās kolektīvās sarunas tiek aplūkotas kā darbība vai process, kas beidzas ar kolektīvas vienošanās noslēgšanu starp darbinieku un darba devēju organizācijām, abu veidu organizācijām un valsts institūcijām. Gada SDO Rekomendāciju Nr. 94 par darba devēju un darbinieku konsultācijām un sadarbību uzņēmuma līmenī (17.), kas aicināja valstis veikt pasākumus konsultāciju un sadarbības veicināšanai starp uzņēmējiem un darbiniekiem uzņēmumu līmenī. Septembrī pieņemto Eiropas Padomes Direktīvu 94/45/EC par uzņēmuma Eiropas komitejas izveidošanu organizācijās un organizāciju grupās, kas darbojas savienības mērogā, vai procedūras izveidošanu darbinieku informēšanai un konsultācijām ar viņiem, kura regulē kolektīvo sarunu procesu nacionālos uzņēmumos un transnacionālo koncernu nodaļās Eiropā (2.). Ģenerālvienošanās tiek apskatīta kā sociālās partnerības attiecību paveids, ko noformē kā darba koplīgumu nozarē vai noteiktā teritorijā
Talk to us
Join us for a 30 min session where you can share your feedback and ask us any queries you have
Disclaimer: All third-party content on this website/platform is and will remain the property of their respective owners and is provided on "as is" basis without any warranties, express or implied. Use of third-party content does not indicate any affiliation, sponsorship with or endorsement by them. Any references to third-party content is to identify the corresponding services and shall be considered fair use under The CopyrightLaw.