Abstract

Pētījuma mērķis ir, konfrontējot bijušo studentu atmiņas ar arhīvu un preses dokumentu liecībām, aplūkot Rīgas Medicīnas institūta (Rīgas Stradiņa universitātes nosaukums no 1950. līdz 1990. gadam) Kara katedras darbību, ietekmi uz topošo mediķu sagatavošanu un studentu pretošanos militārajai apmācībai. Kara katedra Rīgas Medicīnas institūtā pastāvēja no 1951. līdz 1961. gadam un no 1968. līdz 1991. gadam. Tās uzdevums bija sagatavot mediķus – Padomju armijas rezerves virsniekus (pārsvarā iespējamā kara gadījumam). Lai gan formāli Kara katedra bija Rīgas Medicīnas institūta struktūrvienība, institūta vadība tās darbību nespēja ietekmēt, jo katedra atradās PSRS Aizsardzības ministrijas pakļautībā. Nodarbības notika krievu valodā, tās bija ideoloģizētas, obligātas visiem studentiem. Mēģinājumi izvairīties no Kara katedras nodarbībām vai ignorēt tās prasības tika sodīti. Smagākais sods bija izslēgšana no institūta, bet varēja izmantot arī citus ietekmes līdzekļus. Tā 1961.–1963. gadā vairākus desmitus absolventu piespiedu kārtā nosūtīja dienēt par kadru virsniekiem līdz izdienas vecuma sasniegšanai. Vismaz dažiem no viņiem tas bija sods par protestēšanu pret militāro dresūru un sadzīves apstākļiem militārās apmācības vasaras nometnēs. Rezerves virsnieku sagatavošana Kara katedrā atbrīvoja studentus no vispārējā obligātā karadienesta. Šis princips tika pārkāpts 80. gados, kad studentus iesauca armijā pēc 1. kursa, bet pēc studiju atsākšanas viņi bija spiesti atkal apmeklēt Kara katedras nodarbības. Sākot ar 1988. gadu, Rīgas Medicīnas institūta studenti pieprasīja mainīt Kara katedras darbības stilu un saturu, taču līdz pat Latvijas neatkarības atgūšanai izdevās panākt tikai minimālu PSRS aizsardzības resora piekāpšanos.

Talk to us

Join us for a 30 min session where you can share your feedback and ask us any queries you have

Schedule a call

Disclaimer: All third-party content on this website/platform is and will remain the property of their respective owners and is provided on "as is" basis without any warranties, express or implied. Use of third-party content does not indicate any affiliation, sponsorship with or endorsement by them. Any references to third-party content is to identify the corresponding services and shall be considered fair use under The CopyrightLaw.