Abstract
Rakstā aplūkota Konstantīna Jezovitova (baltkrievu valodā: Kanstancіn Barysavіch Ezavіtaў) (1893–1946) politisko uzskatu attīstība kā piemērs baltkrievu inteliģences grūtībām politiskajā darbībā. Balstoties uz baltkrievu biedrības dokumentiem, 1924. gada baltkrievu tiesas prāvas dokumentiem, kā arī uz atsevišķiem K. Jezovitova dokumentiem, kas glabājas Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvā, raksturotas galvenās tendences baltkrievu inteliģences politiskajā domā. Turpinājumā aplūkoti arī K. Jezovitova mēģinājumi konsolidēt baltkrievu sabiedrību. Baltkrievu inteliģences politiskā doma bija vērsta uz Latvijas baltkrievu minoritātes kultūras un izglītības līmeņa celšanu, kas veicināja īpašu, tikai Latvijas baltkrieviem raksturīgu nacionālo pašapziņu. Tomēr, ņemot vērā Latvijas baltkrievu izglītības līmeni un pašapziņas specifiku, inteliģence nebija spējīga rast vienotu problēmas risinājumu.
Sign-in/Register to access full text options 
Free) 
Talk to us
Join us for a 30 min session where you can share your feedback and ask us any queries you have
Schedule a call
