Abstract
When the law on the rights of patients came into force on March 1, 2010 the normative regulations regarding the patient’s will became more nuanced and detailed. However, the normative acts still contain inconsistencies and change of approach in connection with patients’ legal capacity. The peculiarities of the practical application of the patients’ legal capacity institute also make foreruns for the transformation of theoretical understanding of patients’ legal capacity in medical treatment. For historical objective circumstances the legal practice is developed in connection with legal relationship of patient and treatment person/ institution in Latvia in contradistinction to western countries. Herewith the meaning of the normative regulations and rights doctrine in legal protection of patients’ legal capacity shall be emphasized.
Highlights
Par pacienta un ārstniecības personas/ iestādes tiesisko attiecību kodolu mūsdienu skatījumā nosacīti var uzskatīt pacienta gribu, kam tieši un netieši ir pakārtotas tālākās pušu savstarpējās tiesiskās attiecības
When the law on the rights of patients came into force on March 1
For historical objective circumstances the legal practice is developed in connection with legal relationship
Summary
Fiziskas personas rīcībspēja prezumē tiesībspējas esamību fiziskai personai, bet ne otrādi (9., 14.; 16., 131, 132), t.i., ne visu personu gribas izteikumi ir spēkā esoši. Tabulas) izsecināms, cik lielas ir pacienta iespējas nodibināt ārsntiecības tiesiskās attiecības un cik bieži pacients griežas pie ārsntiecības personas vai ārstniecības iestādē, kas līdz ar to prezumē pacienta gribas izteikuma nepieciešamību Ka publiski pieejamā pacientu ārstniecības statistika sniedz vispārīgu priekšstatu par pacientu ārstniecību un tās skaitu, kur nepieciešams pacienta gribas izteikums, bet ir nepietiekama, lai izdarītu specifiskus secinājums attiecībā uz pacienta rīcībspēju ārstniecībā. Senajās tiesībās un romiešu tiesību pirmsākumos tika izmantota konkrētības metode, kas balstījās uz ideju, ka nepieciešams pārbaudīt katra atsevišķa indivīda briedumu („habitus corporis” – „kā izskatās ķermenis”) – no vienas puses, atzīstot, ka tas ir taisnīgāk, bet, no otras puses, tas tomēr kaitētu civiltiesiskai apgrozībai, pie tam, rīcībspēju netieši pielīdzinot pamattiesībai, tā tiktu darīta atkarīga no kontroles, kur nav izslēdzams arī subjektīvisms, patvaļa (9., 14.; 24., 44.). Ir konstatējamas arī konkrētības teorijas izpausmes[3], kur tomēr romāņu-ģermāņu tiesību loku pārstāvošajām valstīm ir raksturīga rezervētāka attieksme pret konkrētības teoriju (pret atkāpju izdarīšanu no ģenerālā principa)
Sign-in/Register to view highlights & summary Talk to us
Join us for a 30 min session where you can share your feedback and ask us any queries you have
Schedule a callDisclaimer: All third-party content on this website/platform is and will remain the property of their respective owners and is provided on "as is" basis without any warranties, express or implied. Use of third-party content does not indicate any affiliation, sponsorship with or endorsement by them. Any references to third-party content is to identify the corresponding services and shall be considered fair use under The CopyrightLaw.
