Abstract
The labour productivity in its turn is the best feature of labour force efficiency in Latvia. Namely, gross domestic product or added value divided by average number of employed persons per year – both indicators in the whole country or in separate kind of economic activity. The research period is from 1996 to 2009. The kinds of economic activity are based on classification of Economic Activities in European Community (NACE). In order to perform objective productivity analysis all kinds of activities are divided in two groups – profit- oriented kinds of activity and state or regional government or society regulating or supporting kinds of activity.
Highlights
Raksta uzdevumi: 1) Aprakstīt un īsi pamatot rakstā izmantotos jēdzienus, metodes un ierobežojumus; 2) Analizēt darba produktivitātes kopējās attīstības tendences Latvijā un salīdzināt produktivitāti Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs; 3) Detalizēti analizēt darba produktivitātes attīstības tendences uz peļņu orientētās saimnieciskās darbībās, izdarīt secinājumus; 4) Detalizēti analizēt darba produktivitātes attīstības tendences regulējamās un atbalstāmās saimnieciskās darbībās, izdarīt secinājumus
The labour productivity in its turn is the best feature of labour force efficiency in Latvia
added value divided by average number of employed persons
Summary
Darba produktivitāte vistiešāk raksturo darbaspēka jeb ieguldītā darba atdevi un efektivitāti. Kopējais ražošanas rezultāts visas valsts mērogā jeb ieguldītā darba rezultāts saistībā ar citiem ekonomiskajiem faktoriem ir iekšzemes kopprodukts(IKP). Lai arī līdz 2007.gadam bija vērojams valsts labklājības kāpums, taisnības labad jāpiebilst, ka tikai 2005.gadā beidzot tika pārsniegts IKP 20.gs. Minētās pozitīvās izaugsmes rezultātā Latvijas darba produktivitātes līmenis pieauga no 35,5% no pašreizējo ES dalībvalstu (EU-27) vidējā līmeņa 1996.gadā līdz 53,5% 2007. Gadā tas samazinājies līdz 51,1%.Neskatoties uz to, vēl zemāka darba produktivitāte 2008.gadā ES bija tikai Bulgārijā (36,4%) un Rumānijā (47,6%), kuras straujā tempā tuvojas Latvijas līmenim. Atšķirībā no Baltijas valstīm, kur darba produktivitāte 1996.-2007.gadā (Lietuvā arī 2008.gadā) ir pastāvīgi pieaugusi, ES valstīs ar augstu darba produktivitāti (krietni virs EU – 27 vidējā līmeņa) tā tajā pašā laika posmā ir piedzīvojusi cikliskas svārstības un nav uzrādījusi noteiktu attīstības pamata tendenci. Stabilizējot darba resursus, tā varētu atsākt izaugsmi – nodarbinātība lielākajā daļā saimniecisko darbību samazinātos, toties paliktu ražīgāka, efektīvāka
Sign-in/Register to view highlights & summary Sign-in/Register to access full text options 
Free) 
Talk to us
Join us for a 30 min session where you can share your feedback and ask us any queries you have
Schedule a call
