Abstract
One of the most important measures to be taken for the development of sustainable economy in Latvia is to implement an effective fiscal policy. It means a complex and well timed use of fiscal instruments to regulate economy. Evaluating the proposals of the government and the measures taken for the stabilization of economy we can make the conclusion that they have not always been effective and economically justified. Several rearrangements in the field of planning taxes and budget have been late. The aim of the article is on the basis of the theoretical viewpoints, to undertake a critical assessment of the fiscal measures taken by the government of Latvia and to make recommendations for the improvement of the effectiveness of the fiscal policy in Latvia.
Highlights
Latviju skārusi nopietna sociāli ekonomiskā krīze, kas ietekmējusi gan ekonomikas attīstību, gan iedzīvotāju labklājību
Valsts sociāli ekonomisko attīstību vēl vairāk apgrūtina fakts, ka jau februārī valdībai atkal bija jākonsolidē tikko pieņemtais budžets aptuveni par 50 miljoniem latu, kas izraisīja jaunu spriedzes vilni gan ekonomikā, gan sabiedrībā
The tax policy must include the principle of flexibility which was already tested long ago and which means a timely response to the changes in economy
Summary
Latvijas tautsaimniecībā novērojama paradoksāla situācija – indivīdi, kuri darba devēja izmaksu samazināšanas rezultātā pārcietuši algas samazinājumu vai zaudējuši darbu pilnībā, nevar atļauties patērēt preces un pakalpojumus tādā apjomā, kā iepriekšējos gados. Tomēr arī šie uzskati tiek kritizēti, jo nosakot budžeta sabalansēšanu kā galveno politisko mērķi netiek stimulēta attīstība un progress, piemēram, palielinot izdevumus valsts investīcijām paralēli tiks meklētas iespējas palielināt nodokļus, lai kompensētu izdevumu palielināšanu, bet nodokļu palielināšana attīstību bremzē. Tas bija laiks kad bija nepieciešamas aktīvas valdības darbības situācijas stabilizēšanā izmantojot tādus fiskālos instrumentus kā kapitāla ienākumu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un nekustamā īpašuma nodokļa izmantošanu tirgus regulēšanā un spekulatīvo darbību ar nekustamo īpašumu ierobežošanā, kā arī zināma netiešo nodokļu celšana, lai ierobežotu patēriņu. IKP rādītāja atrašanās vienā no pirmajām vietām ES acīmredzot bija spēcīgs psiholoģisks faktors, lai valdība necenstos ierobežot izaugsmi, bet tieši pretēji – turpinātu to veicināt, cerot saglabāt stabilu izaugsmi ilgtermiņā, taču pie šādas stratēģijas netiek ņemts vērā ekonomikas cikliskās attīstības faktors, kā arī fakts, ka straujai izaugsmei var sekot strauja lejupslīde, kā tas arī notika.
Sign-in/Register to view highlights & summary Talk to us
Join us for a 30 min session where you can share your feedback and ask us any queries you have
Schedule a callDisclaimer: All third-party content on this website/platform is and will remain the property of their respective owners and is provided on "as is" basis without any warranties, express or implied. Use of third-party content does not indicate any affiliation, sponsorship with or endorsement by them. Any references to third-party content is to identify the corresponding services and shall be considered fair use under The CopyrightLaw.
